Svetlana Bulte – Ho‘oponopono

Vēlos sākt ar citātu no D. Volša grāmatas “Sarunas ar Dievu”

Kas ir elle?

Tā ir tavu izvēļu, lēmumu un radītā vissliktākā iespējamā rezultāta pieredze. Tās ir dabiskās sekas jebkurai domai, kura noliedz Mani vai saka “nē” tam, kas tu esi attiecībās ar Mani. Tās ir ciešanas, ko tu piedzīvo aplamas domāšanas dēļ. Tomēr arī termins “aplama domāšana” ir nepareizs, jo nav jau nekā tāda, kas būtu aplams.

Elle ir prieka pretstats. Elle ir nepiepildītība. Elle ir zināt, kas un kāds tu esi, un nepieredzēt to. Tā nozīmē būt niecībai. Tāda ir elle, un tavai dvēselei nav nekā baismīgāka.”

Savu apzināto dzīvi līdz pat 36. Gadu vecam dzīvoju ar pārliecību, ka esmu dzīves noteicīja un, ka ir lietas, kas nosaka manu dzīvi, bet kurus es nevaru ietekmēt. Dzīvoju ar domu, ka esmu laimīga. Līdz 2011. Gada augustā viss mainījās, dēliņam atklāja audzēju. Šķita, ka nonāku ellē. Tomēr izrādījās, ka ellē esmu dzīvojusi pirms tam. Kopā ar ziņām par slimību manā dzīvē ienāca arī Ho’oponopono – sena havajiešu problēmu risināšanas māksla. Caur šo mācību es atmodos un sāku atcerēties, kas es patiesībā esmu.

Es sapratu, ka dzīve ir atmiņu atkārtošanās, kas ir kā mikročipi vai kasetes, kas spēlē mūsu prātā 24 stundas diennaktī. Atmiņas mūs vada un ietekmē un mēs pat to nemanam. Mēs nevaram no atmiņām izvairīties, bet mēs varam izvēlēties apturēt kasetes ierakstus.

Ho’oponopono ir piedošanas process, nožēlošana un transformēšana. Katru reizi, kad mēs lietojam kādu attīrīšanās rīku, piemēram, sakām “pateicos”vai “es mīlu tevi” , mēs uzņemamies 100% atbildību un lūdzam piedošanu – sev.  Mēs iemācamies, ka viss, kas notiek mūsu dzīvēs ir tikai mūsu  „programmu” projekcija. Mēs vienmēr varam izvēlēties atlaist šīs programmas vai reaģēt uz tām un nokļūt to gūstā.

Mūsos katrā ir „dzēšgumija”, dzēšanas poga, bet mēs esam aizmirsuši kā to lietot. Ho’oponopono palīdz mums atcerēties, ka mums ir iespēja izvēlēties – izdzēst (atlaist) vai reaģēt, būt laimīgiem vai ciest. Tā ir tikai mūsu pašu izvēle, kas visu nosaka katrā mūsu dzīves brīdī.

Praktizēju Ho’oponopono jau sesto gadu. Esmu iztulkojusi un izdevusi Meibelas Katsas grāmatu “Vieglākais ceļš, kā dzīvot”, kas ir balstīta uz Ho’oponopono. Gatavoju izdošanai līdzīgu grāmatiņu bērniem. Rakstu Facebook lapu – Ho’oponopono Latvia un reizi mēnesī vadu Ho’oponopono praktizētāju tikšanās Rīgā. Tāpat mēs reizi mēnesī kaut kur dodamies, lai kopā piedzīvotu un radītu ko gaišu savai dvēselei.

Helsus festivālā piedalīšos kopā ar citiem Ho‘oponopono praktizētājiem, atvedīšu tirdzniecībai izdotās grāmatiņas. Dalīsimies ar savu pieredzi un uzrunāsim interesentus pastāstot par Ho’oponopono.