Evita Eglīte – Mandalu deja

Vingrošana un dejošana allaž bijušas man ļoti tuvas un iedvesmojošas nodarbes, kas palīdz apvienot dvēseli un fizisko ķermeni sirsnīgā sadraudzībā. Esmu beigusi Sporta pedagoģijas akadēmijas bakalaura programmu. Kopš 19 gadu vecuma darbojusies kā fitnesa instruktors, tad alkstot iepazīt cilvēka sakrālo daļu, mācījos un pasniedzu hatha un kundalini yogu. Pēdējos, nepilnus 4 gadus, vadu Mandalu dejas un dažādas sieviešu vingrošanas prakses.

***

Esmu nemitīga līdzsvara meklētāja, it visā. Tikai esot līdzsvarā, dvēseles un fiziskā ķermeņa vienotībā un sadraudzībā, iespējama mana realizācija kā cilvēkam šeit, uz Zemes. Nereti ne tikai ķermenisko, bet arī dvēselisko daļu nolīdzsvaroju caur apzinātām kustībām. Dejoju un vingroju kopš bērna kājas, un joprojām šie abi man vienlīdz svarīgi. Jo tikai apzināti dejojot un vigrojot, mans ķermenis kļūst sajūtīgs un informāciju uztverošs. Un vienmēr visā esmu meklējusi saknes un dziļāku jēgu. Tāpēc no fitnesvingrošanas un akadēmiskajām sporta pedagoģijas zinībām, nonācu pie hatha un kundalini jogas, bet vēlāk, cauri tantrai, meklējot savu sievišķo daļu, pie sievietes ķermenim piemērotas vingrošanas un dejas. Mandalu deju esmu apguvusi pie pašas meistares un šīs dejas radītājas, Mayas. Mandalu deju viņas dvēsele, kā pati saka – cauri meditācijām atcerējusies no seniem aizlaikiem, kad šo deju ikdienā dejoja priesterienes.

Mandalu deju veido sakrālās ģeometrijas elementi – astotnieki, kas apvieno pretējos polus, spirāles, kas virza enerģiju noteiktos virzienos un apļi, kas visu noapaļo veselumā. Tā ir izteikta sievišķā ūdens stihija, kurai sekot aicinām ķermeni un visus mūsos notiekošos procesus. Ar minēto elementu palīdzību plūdinam enerģiju cauri enerģētiskajiem centriem tos līdzsvarojot. Tā, piemēram, sievietes, kas dzīvo pagātnē un baidās no nākotnes, abus laikus noapaļo līdzīgās proporcijās; vai sieviete, kas ir pārāk vīrišķajā spēkā, nobalansē līdzsvaru starp vīrišķo un sievišķo. Ejot cauri konkrētam enerģētiskajam centram, tiek iekustināti un dziedināti procesi, kas saistās ar konkrēto centru (teiksim, ja sirds ir aizvērta, jo tajā sakrājies aizvainojums, dejojot, šai centrā enerģija pamazām nolīdzsvarojas, sirds veras vaļā un sāpe nāk laukā, vai arī – iemidzis libido sāk mosties, ja dejojam 2. centrā). Bet ir ļoti svarīgi neiespringt mērķim “sevi salabot”. Tā būtu vīrišķa pieeja. Sieviete, sekojot savai īstenajai dabai, izbauda pašu dejas procesu kā rotaļu, mācoties pieņemt un cienīt sevi un savu ķermeni tādu, kāds tas ir šajā konkrētajā brīdī. Un tieši caur šo pieeju arī notiek dziedināšana.

Pirms to darām, ķermeni aktivizējam, iesildām it kā iekurinot uguni, pamodinot visas tā daļas, padarot to dzīvu un sajūtīgu. Un šajā brīdī sieviete ieplūst sievišķajā dabā, ļaujot enerģijai no galvas smadzenēm (vīrišķās daļas) ieplūst ķermenī un ļaut sev just, uztverot informāciju no ārpuses ķermeniski sajūtot, ne analizējot.

Pēc nodarbības ir pieklusis prāts un iestājies iekšējs miers. Emocijas ir pārtapušas ķermeniskā sajūtīgumā. Templis ir iztīrīts, sakārtots un enerģētiski nolīdzsvarots, dvēsele kā dieviete iekārtojas tā tronī. Sievišķais ķermenis, ar dvēseli saplūduši, gatavi tālākam kopējam ceļam.

Pie mūsdienu realitātes mani notur 3 brīnišķīgi bērni. Attiecību krāsaino mākslas ceļu īstenoju kopā ar dāsnu vīrieti. Ik nedēļā sievietes, kā rituālā, vadu meditatīvā Mandalu dejā, kā arī vadu dažādas vingrošanas un deju prakses sievietes ķermenim.

Joprojām turpinu meklēt saikni ar savām izkaisītajām dvēseles daļām un patiesi dziļām zināšanām, gan dziļās savas dvēseles sarunās, gan praktizējot skolotāju enerģētiskajā laukā.

Katram cilvēkam ir sava misija uz Zemes. Manējā patreiz ir: pieņemt sevi kā sievieti (jo dvēsele šai dzīvē izvēlējusies iemiesoties sievišķā ķermenī, kas atšķirībā no vīrieša fizioloģiski, anatomiski un psihiski darbojas savādāk) un šajā savā pieredzē un zināšanās dalīties ar citām savām līdzgaitniecēm, ko labprāt darīšu arī Helsus festivālā.

“Mandalu deja” norisināsies 21.05. plkst. 11.00-12.30. Dejojam garos, ērtos svārkos un basām kājām. Līdzi ņemams pleds vai vingrošanas paklājs.