27.10. Laimīgiem bērniem ir nepieciešami laimīgi vecāki

Mūsu izglītības procesā iegūstam daudzas zināšanas, bet neviens mūs nemāca būt par vecākiem. Mēs darām to labāko, ko varam, iespējams bieži uzdodot jautājumu „Ko nozīmē būt labam vecākam?”. Bieži nākas dzirdēt vecākus sakām: „Es gribu, lai mani bērni ir laimīgi!”. It kā pats par sevi ir skaidrs, ka laimīgiem bērniem ir nepieciešami laimīgi vecāki. Un droši vien, ka tajās situācijās, kad mums viss izdodas, un mēs jūtamies labi, un kad visu mūsu ģimenes dalībnieku vajadzības un vēlmes saskan, mēs visdrīzāk spējam darboties veidos, kas dara mūs pašus un mūsu bērnus laimīgus. Bet kā ir ar tām ikdienas situācijām, kad „darbs dzen darbu” un ikdienā iezogas steiga, spriedze, stress un tā rezultātā rodas nesaskaņas? Vai protam atrast pareizos vārdus, saprast savas un otras personas situācijā iesaistītās izjūtas, emocijas, vajadzības? Kā risināt konfliktu situācijas nevainojot otru vai sevi?

Viena no spējām, kura mums var palīdzēt šajos jautājumos, ir empātijas spēja. Maršals Rozenbergs, cienošas komunikācijas idejas pamatlicējs, uzsver, ka empātija ir tā, kas aicina iztukšot mūsu prātu, atteikties no kategorizācijām, ierastās domāšanas un citu vērtēšanas, un uzklausīt citus cilvēkus ar visu mūsu būtību. Empātija ir klātbūtne. Domājot un uztverot citus cilvēkus katergorijās (kā piemēram, imigrants, blondīne, bērns, skolēns, u.c.), mēs atņemam sev iespēju ieraudzīt otrā personā cilvēku, un tas ietekmē mūsu izturēšanos pret otru. Viņš aicina mūs spēlēt spēli „Kā veidot dzīvi burvīgu?” nevis „Kuram ir taisnība?”, jo šajā spēlē visi ir zaudētāji.

Būtiski ir apzināties, ka prasme mazināt stresu un atslābināties ir priekšnoteikums tam, lai cilvēks varētu attīstīt un izjust empātiju, kas ir kvalitatīvas klātbūtnes pamatnosacījums. Radot kvalitatīvu klātbūtni, piepildītu ar savstarpēju cieņu, un vēlmi cienošā veidā saprast abu pušu vajadzības un to, ka abu pušu vajadzību piepildīšana ir savstarpēji atkarīgas, iepriekš šķietami neatrisināmi konflikti apbrīnojamā veidā tiek viegli atrisināti. Un tam ir nepieciešama cita veida enerģija un attiecības.

Kāda ir enerģija, ko mēs gribam veidot savās attiecībās?

Šajā lekcijā:

Aicinu uz praktisku sarunu par ģimeni, attiecībām, savstarpēju saskarsmi un apzinātību par to, kādu „spēli spēlējam savās attiecībās”? Sarunā pieskarsimies gan teorētiskiem, gan praktiskiem cienošas komunikācijas aspektiem.

Lektore: Vineta Grīvza, psihologs (Mg.psych.), pozitīvās psihoterapijas speciāliste, Veselīgas izglītības centra domubiedre (www.veseligaizglitiba.lv), Biodanza (biodeja) nodarbību vadītāja.

Veselīgas izglītības idejas konceptu ir izstrādājis Dr. pcych. Markus Štuks (M. Stück, Vācija) ar kolēģiem. Tas ir veidots uz vairāk nekā 15 gadu ilgiem zinātniskiem un praktiskiem pētījumiem par stresa ietekmi uz veselību un empātisku attiecību veidošanu. Spēja būt empātiskam ir īpaši svarīga izglītības procesā un attiecību veidošanā starp skolotājiem, bērniem, vecākiem un jebkurās citās attiecībās – ar partneriem, kolēģiem u.c. Veselīgas izglītības centra pamatidejas galvenais uzdevums ir attīstīt spēju ķermeniski un garīgi veidot mīlestībā un empātijā bāzētas attiecības, un ieviest šīs prasmes ikdienas attiecībās gan ģimenē, gan attiecībās ar partneriem, kolēģiem un citiem cilvēkiem.

Lekcijas sākums: pkst.18:00.

Tiekamies Helsus telpā: Rīgā, Lāčplēša ielā 35, jumta stāvā (Lāčplēša un Kr. Barona ielu stūris). Vietu skaits ierobežots, tāpēc nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās sūtot SMS uz mob. tālr. 26472202 vai rakstot: lekcijas@helsus.org, norādot savu vārdu un tālr. nr., kā arī lekcijas nosaukumu. Lekcijas garums aptuveni 2h. Vēlams ierasties 10 min. pirms sākuma (plkst.17:50). Dalība: 10 eur.

Pieteikties šeit!